ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
Kristības
Iesvētības
Laulības
Mirušo izvadīšana
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Foto galerija
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
 

Kristības

Vest savus bērnus pie svētās Kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie Kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā, kā to apliecina evaņģēliski luteriskā Baznīca. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot un pildīt, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem). 

Ar Kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un Mežaparka draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlaties bērnu kristīt kādā citā draudzē, piemēram, savā dzimtajā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ Kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna Kristībām?

Bērns pie svētās Kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot Kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir organizēt bērna Kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas. Ja notiek kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par Jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā Kristības sakramentu. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām un Ziemsvētkiem) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls Kristību izpildīt steidzamā kārtā.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav un nevēlas būt par draudzes locekli?

Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie Kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) būtu nepieciešams sakārtot pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes kursi un pēc tam, kad mācības apgūtas, ir iepazīta draudzes dzīves un mācītājs ir devis atļauju, tad pieaugušie var saņemt Kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti Mežaparka draudzē.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie Kristības/iesvētības Dievam un draudzei esat apliecinājuši savu kristīgo ticību un apsolījuši dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, tad šo solījumu nepildāt. Pie bērna Kristības jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno piederība draudzei.

Nevaram atrast krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Tomēr ļoti ieteicam atrast arī krustvecākus, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt.

Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie Kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie Kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt Kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Tādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie Kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr tie drīzāk ir nepieņemami. Tāpēc gadījumā, ja Jūs vēlaties aicināt par krustēvu vai krustmāti kādu citai konfesijai piederīgo, iesakām apdomāt sekojošo:

  • Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?
  • Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst Kristības došanu bērnam?
  • Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?
  • Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).

Cik izmaksā bērna Kristības?

Par Kristībām samaksa nav noteikta un netiek prasīta. Tomēr tā nav arī peļama tradīcija, ja vedot bērnu pie Kristībām, draudzes locekļi vēlas ar priecīgu sirdi dot draudzei kādu ziedojumu.

Īpaši, ja Jūsu rocība atļauj rīkot plašākas Kristību svinības, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicam noskaidrot, vai draudzei Kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Ziedojums draudzei nekādā gadījumā nevar būt nosacījums Kristības sakramenta saņemšanai vai nesaņemšanai.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt Kristības sakramentu. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?

Daudzi pieaugušie tiek Kristīti bez krustvecākiem. Tomēr tā ir laba tradīcija, ja ir kāds pieredzējis kristīgs cilvēks, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē.

Kādi dokumenti jāiesniedz, lai saņemtu Kristību?
Kristīto/Iesvētīto iesniegums LELB Rīgas Mežaparka draudzē 

Savlaicīgi (vismaz nedēļu iepriekš) draudzes lietvedei ir jāiesniedz aizpildīta Kristību / Iesvētību veidlapa. Ja Jūs piederat pie citas LELB draudzes (tai skaitā arī krustvecāki), papildus ir jāiesniedz šīs draudzes izziņa, kas apliecina, ka Jūs uz doto brīdi esat šīs draudzes loceklis.

 
 
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »